palmetto corn snake

Latvijas Dabas fonds un projekts GrassLIFE bija daļa no sarunu festivāla LAMPA 2019. gada 28. un 29. jūnijā. Kā mums tur gāja - šajā video atskatā!

LU pētniece, pļavu eksperte Solvita Rūsiņa stāsta, kas vajadzīgs pļavai, lai tā būtu dabiska un kādu pļavu mēs varam uzskatīt par labā stāvoklī esošu.

Projekta GrasLIFE seminārs "Gribu pļavu!" , 2019. gada 11. aprīlis.

Projekta GrassLIFE vadītāja Inga Račinska stāsta par projekta mērķiem un dabisko pļavu atjaunošanas darbiem.

Projekta GrassLIFE seminārs "Gribu pļavu!" 2019. gada 11. aprīlī.

Stāsta bioloģiskās daudzveidības eksperts, biologs Viesturs Lārmanis.

www.ainavasruna.lv

Projektu īsteno Latvijas Dabas fonds

Stāsta bioloģiskās daudzveidības eksperts, biologs Viesturs Lārmanis

www.ainavasruna.lv

Projektu īsteno Latvijas Dabas fonds

Telpa, ainava, vārti, vieta - Jāņa Ķīnasta (vietrades komanda "nēbetjā") stāsts par ainavu.

Seminārs "PLĀNOŠANAS IETEKME UZ
AINAVAS KVALITĀTI UN DABAS DAUDZVEIDĪBU"

2017. gada 7. martā.
Annas Koku skola

Seminārs notika projekta Ainavas runā! ietvaros.
www.ainavasruna.lv

Akmens balss: Uldis Dumpis
www.ainavasruna.lv

ATBALSTI TIEŠRAIDES! http://ldf.lv/lv/atbalsti-ldf

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var noskatīties īsfilmu ( https://www.youtube.com/watch?v=dGeI_...).

2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pilnībā izjuka, taču jūras ērgļu pāris drīz vien sāka ligzdu atjaunot.

2018./2019. gada ziemā jūras ērgļu pāris regulāri apmeklēja ligzdu un gatavojās ligzdošanai. Martā tika izdētas trīs olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā https://forums.dabasdati.lv/viewtopic... un Looduskalender.ee forumā angļu valodā https://www.looduskalender.ee/forum/v....

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un Jelle Lips.


WHITE-TAILED EAGLE
The nest of White-tailed eagle is located in W part of Latvia in Durbe County. It is known as White-tailed eagle breeding area since 2014. This nest is interesting with its location in the spruce tree. It is only the fourth historically known nest in Latvia that is built in spruce (roughly half of all nests are built in pine trees, one third – in aspen trees, one tenth – in birch trees; more seldom spruce, oak and black alder is chosen). “Spruce nests” are usually built on such broken tops and are located high above the ground (in this case roughly 30 meters) – the highest nest of White-tailed eagle in Latvia is located 31,5 meters above the ground and is built in spruce as well. Camera was installed in winter 2015.

Forum in English: https://www.looduskalender.ee/forum/v...

LLU pētnieka Jāņa Gaiļa stāstījums par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību dārzā un laukā.

Seminārs lauku konsultantiem un zemniekiem "Dabas daudzveidība lauku ainavā"

2017. gada 14. martā, Ozolniekos

Seminārs notika projekta "Ainavas runā!" ietvaros

www.ainavasruna.lv

Vai zināji, ka sikspārņi vienā stundā apēd līdz pat 400 kukaiņiem? Iedomājies, no cik daudz odiem un knišļiem sikspārņi tevi pasargā!

Latvijā sastopamie sikspārņi ir kukaiņēdāji, kas barību iegūst lidojumā. Parūpējies par sikspārņiem savā pagalmā un viņi parūpēsies par tevi un arī par to, lai būtu mazāk kaitēkļu tavam dārzam.

Gatavojot un izvietojot būrīti, ievēro dažus vienkāršus principus:

== Sikspārņu būrīti gatavo no neēvelēta (būrītis nedrīkst būt ēvelēts no iekšpuses) un neapstrādāta koka. Sikspārņu būrīša skice pieejama te: http://raksti.daba.lv/referaa…/2003/J...
== Parūpējies par būrīša ilgmūžību, tā jumtiņu un mugurpusi noklājot ar skārdu vai apvelkot ar ruberoīdu.
== Sikspārņu būri piestiprini pie koka 4 – 5 metru augstumā pie no zariem brīviem stumbriem, lejpus zaru vainaga. Sikspārņi, sevišķi, ja tās ir grūsnas mātītes, izlidojot krīt kādu gabalu uz leju, uzņemot ātrumu, tādēļ tiem vajag no zariem brīvo telpu. Būrus jācenšas izlikt pēc iespējas skrajā vietā, kur nav blīvu krūmu/zaru, un ir pilnīgi brīva telpa pielidošanai.

Mazajam ēglim raksturīgs tas, ka parasti ligzdā izaug tikai viens mazulis. Ja ligzdā izšķiļas divi mazuļi, vecākais noknābā mazāko, līdz tas iet bojā – šo parādību dēvē par kainismu. Ņemot vērā mazo ērgļu aizsardzības statusu, visā pasaulē tiek veikti mēģinājumi paglābt otro mazuli no bojāejas, tādā veidā veicinot sugas atražošanos. Viens no paņēmieniem ir pārcelt vienu no abiem mazuļiem citas plēsīgo putnu sugas ligzdā vai arī mazā ērgļa ligzdā, kurā jau ir liels mazulis, kuram zudusi agresivitāte pret mazāko. Daļa no šiem eksperimentiem ir beigušies pozitīvi, un jaunākais mazulis ir ticis pieņemts svešajā ligzdā un veiksmīgi izaudzis. Jūnijā līdzīgs eksperiments tika veikts arī Latvijā.

Mazā ērgļa tiešraides ligzdā, kas novietota bērzā, perēšana šogad bija pārsniegusi olas inkubācijas maksimumu, kas liecināja par to, ka ola ir vanckars. Vienlaicīgi tika uzieta mazā ērgļa ligzda ar diviem mazuļiem, jaunākajam bija aptuveni trīs dienas. Abi šie notikumi sniedza iespēju veikt eksperimentu – pārvietot jaunāko mazuli, kurš bija lemts noknābšanai, uz neproduktīvo ligzdu, kurā mātīte joprojām perēja vanckaru. Tika veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi un saskaņota rīcība ar vadošajiem mazā ērgļa pētniekiem Latvijā, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldi.
22. jūnija rītā mazā ērgļa jaunākais mazulis, kuram bija aptuveni 5 dienas, tika izņemts no ligzdas. Viņš jau bija cietis no vecākā mazuļa knābšanas, bet nebija nopietni traumēts. Mazulis tika apkopts, pabarots un pārvests uz tiešraides kameras ligzdu bērzā. Vanckars tika izņemts no ligzdas un aizvietots ar mazuli.

Publiskā tiešraide šajā laikā tika atslēgta, jo eksperimenta gaita bija neparedzama un nevēlējāmies lieki satraukt tiešraides skatītājus. Mazā ērgļa tēviņš aptuveni pēc 5 stundām pirmo reizi ienesa un atstāja ligzdā barību. Aptuveni pēc astoņām stundām viņš atkārtoti ienesa barību un ar uzvedību aicināja tuvumā esošo mātīti barot mazuli. Mātīte ilgstoši uztraukti klaigāja ligzdas tuvumā līdz beidzot arī ielaidās ligzdā. Varēja redzēt, ka viņa ir ļoti satraukta. Vispirms viņa aprija tēviņa atnesto žurku, bet pēc tam paņēma knābī mazuli un aizlidoja. Mātīte diemžēl nepieņēma radikālās izmaiņas ligzdā, kad olas vietā uzradās jau paaudzies mazulis.

No viena šāda eksperimenta, protams, nevar izdarīt secinājumu par to, ka mazā ērgļa mātītes nekad nepieņems ligzdā svešu mazuli olas vietā, tomēr ir skaidrs, ka mazais ērglis kā suga ir ļoti jutīgs pret iejaukšanos ligzdošanas procesā. Mātītei bija jāpārvar divkāršs stress – gan cilvēka klātbūtne ligzdā, gan olas pazušana un sveša mazuļa uzrašanās. Iespējams, ka gadījumā, ja vanckaru aizstātu ar vēl nešķīlušos olu no citas ligzdas (kurā pirmais mazulis jau būtu izšķīlies), būtu lielākas cerības uz to, ka mātīte pieņemtu svešo olu. Ir jāņem arī vērā, ka sugas ietvaros indivīdi mēdz būt ar ļoti atšķirīgu toleranci pret traucējumiem, tāpēc, ja nākotnē radīsies līdzīga situācija, šāds vai līdzīgs eksperiments būtu jāatkārto.

Paldies ornitologiem Arnim Zacmanim, Uģim Bergmanim, Jānim Ķuzem un Aivaram Petriņam par atbalstu eksperimenta norisē.

Annas Koku skolas vadītājs Edgars Neilands stāsta par kokiem, to nozīmi un vērtību pilsētas telpā.

Seminārs projekta "Ainavas runā" ietvaros 2017. gada 7. martā Annas Koku skolā.

www.ainavasruna.lv

Drubazu saimnieks Ģirts Dzērve dalās ar pieredzi, kā notiek dabisko pļavu atjaunošana viņa saimniecībā.

Projekta GrassLIFE seminārs "Gribu pļavu!", 2019. gada 11. aprīlis.

2017. gada marta sākumā tika secināts, ka ziemā melno stārķu ligzdas kokam nolūzis liels zars, kas krītot ir nolauzis vienu no ligzdu balstošajiem zariem, turklāt palicis iekāries ligzdā. 5. martā ornitologi ar profesionāla arborista Rolanda Kāpostiņa palīdzību veica koka apsekošanu un zars tika nozāģēts, lai melnie stārķi, atgriežoties no ziemošanas vietām, varētu arī šajā sezonā uzsākt veiksmīgu ligzdošanu.

Brīdis, kad ūpis atgriežas ligzdā ar nomedīto putnu.

Biologs, dabas aizsardzības eksperts un dabas saimniecības "Bekas" saimnieks Viesturs Lārmanis stāsta par pļavu atjaunošanu savā zemītē.

Projekta GrassLIFE seminārs "Gribu pļavu!", 2019. gada 11. aprīlis.

9. decembrī Latvijas Universitātes Dabas mājā notika portāla Dabasdati.lv pirmā lietotāju kopsapulce.

Dabasdati.lv 2008. gadā izveidoja Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Šī gada 3. decembrī portālam apritēja 10 gadu.

Dabasdati.lv ir vieta, kur var pulcēties visi, kam interesē Latvijas savvaļas daba. Šeit satiekas profesionāli dabas pētnieki un dabas vērotāji ar dažādu pieredzi.

Portāla darbības mērķis ir veicināt Latvijas dabas vērtību apzināšanu un aizsardzību, izglītot sabiedrību un veicināt tās sadarbību ar zinātniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem.

Novērojumu ziņošana portālā ir bez maksas un ekspertu palīdzība sugu noteikšanā notiek brīvprātīgi. Dabasdati.lv ietver apjomīgu Latvijas savvaļas sugu novērojumu un fotoattēlu datu bāzi.

Lai noganītu Priedaines pļavu Jūrmalā, Latvijas Dabas fonds tajā nogādāja daļu no Jelgavas pilssalas savvaļas zirgiem. Zirgi turpina LDF mobilā ganāmpulka govju iesākto darbiņu.

Pļavas balss: Jolanta Gulbe-Paškevica
www.ainavasruna.lv

LDF eksperte Baiba Strazdiņa stāsta par Vidzemes augstskolas pētījumu par izmaiņām Latvija ainavā.

Seminārs "PLĀNOŠANAS IETEKME UZ
AINAVAS KVALITĀTI UN DABAS DAUDZVEIDĪBU"

2017. gads, 7. marts.

Seminārs norisinājās projekta "Ainavas runā!" ietvaros
www.ainavasruna.lv